Brauciens pa Braslu 26.10.2010

Pienācis pelēks un drēgns 26.oktobra rīts. 7.30 stutējos kājās, jo šodien ir sarunāts doties laivu braucienā pa Braslu. Sinoptiķi sola reti pretīgus laika apstākļus, sliktākus vairs nevar vēlēties. Admirālis vakar domāja par brauciena pārcelšanu uz svētdienu, taču draudzīgi tika nolemts, ka PBO savu negudro upju braucēju slavu nedrīkst zaudēt un viss notiks tieši sestdien. Vienīgais - ne vairs no Vējiņu pazemes ezera pie Straupes, bet no Rīgas - Valmieras šosejas tilta pāri Braslas upei, līdz ar to maršruta kopgarums tiek saīsināts.
Cilvēki jau iepriekšējā vakara ir sadalījušies pa mašīnām, līdz ar to mānā "apgādībā" ir Murziņi, Pulkvedis un Jancis, mašīnā esam pieci ar četrām laivām. Pa ceļam gadās neliels pārpratums, zvana mobilajā telefonā nereģistrēts numurs un ne visai pazīstamā balsī, laikam vēl gulošā, stādās priekšā: "Te Jāaaanis...", protams, pasūtīju viņu dziļi mežā sēnes lasīt un paskaidroju, ka mana mašīna jau pilna. Kādu minūti pēc sarunas atskartu, ka šis nepazīstamais Jāaaanis ir Jancis, kas man ir jāsavācas un centos pēc iespējas ātrāk domstarpības ar "izrakstīto" Jāaaani nokārtot.
Izbraucot no Rīgas termometrs rāda +3?°C, braucot tālāk termometra stabiņš sāk pamazām kristies, smidzināt nepatīkams lietutiņš, kas drīz vien pārtop lietu ar slapja sniega piedevu. Aiz Raganas, pie Inčukalna autiņa termometra rādītājs jau nokrīt līdz +1?°C. Jokus plēšot un ūdenstūristu piedzīvojumus stāstot nonākam pie Braslas kur priekšā jau pulcējas pārējo piedzīvojumu meklētāju bariņš. Sapulcējušies ir divu ūdenstūristu klubu pārstāvji - "PBO" un "Vienkārši". Tiek spriests, kas mēs īsti esam: "PBO vienkāršie" vai "Vienkārši PBO".

Gatavošanās.

Nu jau laiks sagriežas uz slapju sniegu ar lietu. Knaši tiek gatavotas laivas braucienam, nomainīts apģērbs uz "braucamo" apģērbu un .... vēl dažas kopīgās bildes pirms izbraukšanas.

Kopbilde.

Šoferīši salec mašīnās, lai pārdzītu tās uz finiša un noteikto beigu punktu "Kaļķucepļu" mājām, kurās mīt Grizly vecāki.
Pārējie gaida pie tilta šoferīšu pārrašanos, sildīdamies iekšķīgi ar kaut ko stiprāku, jo mazkustīga stāvēšana stindzina visus locekļus.
Beidzot starta mirklis ir klāt, pēdējā braucamo pārbaude un upē iekšā! Kamēr pēdējie gatavojas braucienam, pārējie ir atraduši vietiņu, kur slapjums nekrīt uzgalvas - patiltē. Saskaitu, ka ir salasījusies ļoti ievērojama krāsainu laiviņu flotile - 15 laivā kopā 23 braucēji.

Zem tilta.

Pirmais brauciena kilometrs ved pa Braslas HES ūdenskrātuvi. Lai sasildītos visi ļoti sparīgi airē un pie aizsprosta jau kļūst tīri silti. Apnesiens. Grizly ar Miezīti mēģina nošļūkt pa aizsprosta uzbēruma nogāzi, bet laiva īsti pa zāli slīdēt negrib, skats diezgan amizants.
Kamēr daži izmanto iespēju apmeklēt tuvējos krūmiņus, pārējie rotaļājas ar straumi zem HES aizsprosta, cerības ir attaisnojušās, upē ūdens pietiek un solās būt interesants brauciens.
Jau ūdenskrātuvē redzējām pirmās smilšakmens klintis, Aņītes Garais iezis, ko appludinājusi ūdenskrātuve, taču zem HES skatāmas, skaistas, sarkanbrūnas klintis, kreisajā krastā Aņītes Vidējais ? un Augstais iezis, labajā krastā Varšavu iezis un Jāņavārti, 12m augsts, ar ūdenskritumu ~ ? 7m.

Jānvārtu ieža ūdenskritums.

Jāņvārtu tālākajā galā upe ir izskalojusi lielu grotu, kurā ietilpa lielākā daļa mūsu laivu, gandrīz Gūtmaņala, tikai ne tik dziļa. Tad 19m augstais Kraukļukalna iezis, Sūnu iezis zem augstsprieguma līnijas, Melnais iezis un Buļļu iezis.

Grota.

Toties kāds dabas mīlis Virtakas iezī iemūžinājis uzrakstu "LATVIETI,PALIEC SKAIDRS"...., nācās visiem piekrist, ka skarbie klimatiskie apstākļi nebūt neveicina šī saukļa ievērošanu.

2.5 km pirms Braslas ietekas Gaujā stāvie krasti sāk atkāpties un klintis kļūst zemākas, pati upe sāk līkumot. Viss upes posms no Braslas HES līdz pat Gaujai ir straujš, ar nelielām krācītēm, upē iegāzti koki, kas aizšķērso ceļu ir tikai divi, kas ir apbraucami gar upes labo krastu bez īpašām problēmām.

Atpūta krastā pirms Braslas ietekas Gaujā.

Gauja sagaidīja mūs ar jau pierasto plašo un lēno plūdumu, kas liek strauju upju cienītājiem to nicīgi saukāt par "dīķi". Arī šajā "dīķī" atrodas straumītes, kas jautri dziedošo laivotāju kompāniju novizina 2 km uz leju līdz braucienu beigu punktam iepretī "Lejasbestu" mājām.
Laivas tiek žigli aizvilktas līdz ceļam, salocītas un sakrāmētas piebrauktajos busiņos līdz ar visiem, nu jau krastā nedaudz nosalt paspējušajiem, brauciena dalībniekiem.
"Kaļķucepļu" viesmīlīgie saimnieki mūs sagaidīja ar karstas zupas katlu un izkurinātu lauku pirtiņu. Cik jauki bija sasildīties un iestrēbt kaut ko karstu!

...nu var atpūsties...

...un nedaudz augstāk pakāpties....

Visiem bija prieks par jauki pavadītu dienu, Braslas upes straujo plūdumu un smilšakmens klintīm, pie kurām noteikti atgriezīsimies vēl.
Brauciena 12.2 km garo maršrutu fiksēja Atoms savā GPS. Paldies viņam! Tas skatāms šeit.
Bilžu izlase ir skatāma mūsu mājas lapas fotogalerijā.

Brauciena statistika:

Garums:? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  12 km
Laiks:? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  2 st.28 min.
Vidējais ātrums:? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  4.9 km/st
Maksimālais ātrums krācēs: 16.3 km/st
Augstums v.j.l. startā:? ? ? ? ? ?  32 m v.j.l.
Augstums v.j.l. finišā:? ? ? ? ? ? ?  14 m.v.j.l.
Augstumu starpība:? ? ? ? ? ? ? ? ?  18 m

GPS reģistrēto straujāko posmu attālumi no starta kilometros un braukšanas ātrums:
2.6 km - aiz Sūnu ieža (aiz augstsprieguma līnijas):? ? ? ? ?  16 km/st
4.6 km - pie Kūmupītes ietekas:? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  15.7 km/st
5.3 km - aiz Darvjkalna upītes ietekas:? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  ?  ? ? ?  14.1 km/st
5.7 km - aiz Dziļais grāvis (iepretīm Kalnsūnu mājām):?  16.3 km/st

Ceļojuma iespaidos dalījās Arvīds